RSS

svētdiena, 2014. gada 17. augusts

Audums gaisīgiem vasaras apģērbiem - ŠIFONS.

Jau pagājušajā gadā bija garo svārku bums. Protams, arī man šādus svērkus ļoti gribējās, taču, apskatoties vietējos veikalos to cenu un kvalitāti, secināju, ka tādus uzšūt pašai sanāk daudz izdevīgāk un arī kvalitatīvāk. Tā nu devos uz audumu veikalu un pirku šifonu - gaisīgu un caurspīdīgu audumu, lai svrāciņi būtu viegli, plandoši un atvēsinoši. Protams, arī oderīti es tiem iešuvu (šifons ir patiešām ļoti caurspīdīgs!). Galu galā esmu sev uzšuvusi vairākus gadros svārkus (ne tikai šifona, bet arī no trikotāžas), un arī māsa ir tikusi pie vieniem gaisīgiem manis šūtiem šifona svārciņiem.

Joprojām veikalā www.abakhan.lv ir audumu un rokdarbu piederumu vasaras izpārdošana. Nenoturējos un sasūtīju sev veselu kaudzi ar skaistiem audumiem (arī 2 metrus šifona ar skaistu ziedu rakstu vēl vieniem gariem un kupliem svārciņiem). Turklāt šajā audumu pasūtīšanas avantūrā "ievilku" arī kolēģes... Tagad gaidām audumu piegādi... Ui, tad tik sāksies šūšana (kaut nu vēl būtu vairāk brīvā laika!!!)...

Plašajos interneta laukos nedaudz pameklēju informāciju par šifonu. Ilgi domāju, vai man to visu rakstīt kladītē ar roku, vai tomēr te, un nonācu pie secinājuma, ka labāk rakstīšu te,  - varbūt noderēs arī citām!

Ar ŠIFONA audumu strādāt ir diezgan sarežģīti, īpaši, ja šuvēja ir iesācēja (gluži kā es). Lūk, nedaudz padomu, kurus vēlams ņemt vērā, šujot šifona audumu:
1. Lai audums neslīdētu piegriešanas laikā, zem šifona palieciet linu auduma atgriezumu. Tad var griezt ar parastajām auduma šķērēm, taču vislabāk ir iegādāties speciālo šuvēju nazi  un paliktni auduma griešanai.
2. Tā kā šifons ir smalks audums, piegrieztni tam jāsprauž klāt tikai ar tievām adatiņām.
3. Šifona audums jāšuj ar tievām adatām (Nr. 60 vai Nr.70). Arī diegam jābūt tievam (vēlams ar izšūšanai paredzētajiem diegiem).
4. Lai audumu nesabojātu, šūšanas laikā zem tā palieciet zīdpapīru.
5. Šifona malas jāapstrādā ar īpašu rūpību. Vislabāk tās apstrādāt ar overloku. Ja tomēr malas apstrādājat ar zig zag dūrienu, no dūriena līdz malai atstājiet apmēram 5 mm un auduma atlikumus no malas nogrieziet tuvu zig zag dūrienam.
6. Šifonu drīkst gludināt tikai sausu! Ja mitrums nokļūs uz auduma, audums sagrumbosies. Šifonu ir viegli sadedzināt gludinot. Tāpēc to labāk gludināt ar ne sevišķi karstu gludekli caur zīdpapīru.

Šifons ar foršākais vasaras audums, tāpēc vēl vari paspēt kaut ko uzšūt sev! Cerēsim uz siltu rudeni, lai arī tad vēl varam ģērbt plandošus šifona svārkus! Bet ziemā ļoti eleganti izskatās sifona auduma blūzītes ar garām piedurktnēm! Ta kā - apģērbi no šī auduma ir aktuāli cauru gadu! Šujam?

Kur ņemt vairāk brīvā laika?

Ikdienas un darbu steigā nekad nesanāk izdarīt visu, ko vēlētos izdarīt... Kad nu beidzot atrodas brīvas minūtes, tad ir dilemma, trilemma un vēl dažādas "emmas", ko no visa vēlētos paspēt visvairāk... Smieklīgi, bet galu galā, kamēr par šo jautājumu prātoju, paspēju tik gaužām maz... Vai tas tikai ar mani ir tā?

Jau kādu krietnu laiku nebiju ieskatījusies savā blogā... Ak, vai, cik sen... Pēdējais ieraksts - pirms gada!!!
Patiesībā jau ir tik daudz kas, par ko gribētos uzrakstīt, padalīties interesantā informācijā,parādīt savus rokdarbiņus, bet viss beidzas ar to, ka laiks atrodas tikai tam, lai kaut ko paveiktu, bet nav laika, lai par šo veikumu vai atradumu uzrakstītu. Un ir pavisam muļķīgi apsolīt pašai sev (uz vēl muļķīgāk - apsolīt citiem) šo laiku atrast!

Pa šo laiku esmu sašuvusi dažas foršas lietiņas gan sev, gan meitiņai, esmu adījusi, esmu izlasījusi foršas grāmatas un interneta plašumos esmu atradusi daudz vērtīgas informācijas, ar kuru varētu padalīties...Gribas cerēt, ka es tomēr no tā visa par kaut ko tomēr blogā uzrakstīšu!

Esmu domājusi, ko es pati vēlos no šī bloga - vēlos ideju, atradumu un savu darbiņu krātuvīti. Gribu, lai, atverot blogu, es pati tur arastu to, ko nevēlos pazaudēt. Vēlos, lai te man ir tāda kā piezīmju kladīte ar svarīgajām lietām (jo visu paturēt prātā un atcerēties gadu gadiem nav iespējams). Man ne reizi vien ir bijis ta, ka zinu, - kaut kur es redzēju to un to... Bet kur? Vairs neatceros un arī atrast nevaru... Tad te varētu būt tā vieta, kur "dzīvotu" man svarīgās lietas...

ceturtdiena, 2013. gada 4. jūlijs

Mani tas iedvesmo...

Regulāri apskatos, ko citas meitenes sablogojušas par šūšanas tēmu. Tādā ziņā internets ir tāda radošās iedvesmas iespēju pasaule!!! Lai ikdienā būtu pieejamas interesantākās blogu adreses un nebūtu pašai jārokas pārlūkošanas vēsturē, meklējot foršās lapiņas, nolēmu apkopot savus atradumus bloga rakstā gan savai ērtībai, gan citu interesentu iedvesmošanai uz radošiem darbiņiem vai vienkāršu nozušanu interneta okeānā ar mērķi papriecēt acis!
Daudzas meitenes ir pievērsušās ne tikai šūšanai, bet arī citiem rokdarbu veidiem, kā arī blogo par citām interesantām lietām. Katrā ziņā - tur ir, ko redzēt!


Un tātad...
1. Lapiņas latviešu valodā

http://ligavasiluna.wordpress.com/
http://mammasrokas.blogspot.com/
http://radosapuse.blogspot.com/
http://heladarbojas.blogspot.com/
http://manasirds.wordpress.com/
http://www.aijaslietubode.blogspot.com/
http://andrasballe.blogspot.com/
http://wonderosa.net/
http://padurvjuspraugu.wordpress.com/
http://cocoblog.net/

2. Lapiņas angļu valodā 

http://www.blogforbettersewing.com/
http://didyoumakethat.wordpress.com/
http://behind-the-hedgerow.com/
http://skyturtle.net/
http://gotosew.com/
http://tadacreations.blogspot.com/
http://www.makeit-loveit.com/
www.silklaceandsteel.com
http://www.zaaberry.blogspot.com/

3. Lapiņas krievu valodā

http://folomyova.narod.ru/courses.html
http://dianazaitova.blogspot.com/
http://www.liveinternet.ru/tags/%F8%E8%F2%FC%B8/
http://paninadya.blogspot.com/
http://natanikitina.blogspot.com/
http://elyagov.blogspot.com/
http://syndychoksmechtami.blogspot.com/
http://ksenychka.blogspot.com/
http://kiparis77.blogspot.com/
http://dina-style.blogspot.com/
http://55irina.blogspot.com/
http://annathedressmaker.blogspot.com/
http://kak-shit.blogspot.com/
http://skorpionus.blogspot.com/
http://barhatkoska.blogspot.com/
http://myvdohnovenie.blogspot.com/
http://guravlik.blogspot.com/
http://vechernie-posidelki.blogspot.com/
http://agniabalaban.blogspot.com/
http://myneedlework.blogspot.com/
http://nadiasatelier.blogspot.com/
http://djeineir84.blogspot.com/
http://alevtinaz.blogspot.com/
http://www.svetusvet.com/
http://www.p-an-da.com/
http://nvtdn.blogspot.com/
http://www.liveinternet.ru/users/3937073/post289953914/ (laba lapa, konkrētais links - par pamatpiegrieztņu veidošanu)
http://anewta.blogspot.com/



P.S. Tā kā ložņāšana pa internetu aizņem daudz laika, tad šis raksts noteikti vēl tiks papildināts ar adresītēm!


pirmdiena, 2013. gada 1. jūlijs

Maxi kleita vasarīgos toņos

Nekāda "lielā" šuvēja neesmu. Bet ļoti patīk šūt, tāpēc mēģinu to visu apgūt pašmācības ceļā un, protams, arī praktiski darbojoties.
Jau kādu laiku esmu sapratusi, ka uzšūt kaut ko pašai jebkurā gadījumā sanāk lētāk izmaksu ziņā, nekā pirkt gatavu, turklāt - ne nu vienmēr tās augstākās kvalitātes, izstrādājumu. Ieraudzītās cenas veikalā lietām, kuras man patīk, mani vienmēr iedvesmo taisnā ceļā doties uz audumu veikalu.
Pagaidām nekādos šūšanas kursos piedalījusies neemu (ceru, ka kādreiz būs iespēja pamācīties arī kursos), taču interneta piedāvātos resursus šūšanas mācībās izmantoju ļoti aktīvi.
Viena no biežāk apmeklētajām interneta vietnēm ar mērķi kaut ko iemācīties šūšanas lauciņā ir www.youtube.com. Ierakstu meklētājā interesējošās frāzes, un - aiziet!
Šoreiz iedvesmojos no šī video un mēģināju sev uzšūt kaut ko līdzīgu. Man sanāca nedaudz citādāk.Bet labi!
Lūk, fotoreportāža no kleitas tapšanas:



 Viss "iekš lillā"...pat ziedi vāzē.
 Izveidojam auduma puķi...
 Kopskats...
 Mans papildinājums kleitai no šī video - jostiņa, kuru sasprauž ar auduma puķi
 Tuvplāns:
Kleita šūta no plāna kokvilnas auduma. Tā kā audums tiešām ļoti plāns, tas ir arī nedaudz caurspīdīgs, tādēļ kleitu šuvu divos slāņos - iešuvu apakšsvārkus no balta kokvilnas auduma, kurš jau vairākus gadus gaidīja savu pielietojumu skapī (iespējams, tas ir ne no mammas, bet pat vecmammas krājumiem).
Aptuvenās kleitas izmaksas varētu būt 7-8 Ls (ja būtu jāpērk apakšsvārku audums, noteikti - vairāk). Domāju, ka veikalā šāda kleita varētu maksāt 15-20 Ls.
Nu, re - tagad man būs forša vasaras kleitiņa!

otrdiena, 2013. gada 18. jūnijs

Jauks dzejolītis bērniem... ir arī sirsnīga dziesmiņa ar šiem vārdiem.

Inese Zandere

NO ZVAIGZNĪTES

pa piena ceļu bērni nāk
pie savas māmiņas
tu ieradies no zvaigznītes
un biji ļoti mazs

bet tētis tevi izcēla
no lielā lāča ratiem
tu biji brīnumbēbītis
ar mākonīšu matiem

mēs mājās tevi aiznesām
pa piesnigušu ielu
tu biji mazs - bet pasaule
tev nebija par lielu

Te var noklausīties dziesmiņu:
http://www.pasakas.net/muzika/supuldziesmas/n/no_zvaigznites/

pirmdiena, 2013. gada 14. janvāris

Mums ar Elīnu ļoti, ļoti patika "Mūmamma un slīdkalniņš"!

Kopš esmu sākusi strādāt bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā un kopš Elīna pāris reizes ir paviesojusies manā darbiņā, konstatējusi, ka viņai šeit ļoti, ļoti patīk, jo ir daudz interesantu grāmatiņu, regulāri ņemam kaut ko palasīt arī uz mājām. Un viena no jaukākajām un interesantākajām grāmatiņām, ko abas kopā esam izlasījušas, ir J. Vīslanderes (teksts) un S. Nūrdkvista (ilustrācijas) "Mūmamma un slīdkalniņš". Šiem autoriem ir iepriekš iznākusi arī grāmatiņa "Mūmammas pavasara tīrīšana", kuru noteikti arī izlasīsim!
gal_294287950_largeGrāmatiņa ir ļoti sirsnīga un tajā ir daudz tikpat sirsnīga humora. Stāsts ir par gotiņu vārdā Mūmamma un vārnu, kura kopā ar Mūmammu piekrita piedalīties Mūmammas trakulīgajā piedzīvojumā - nošļūkt pa bērnu slīdkalniņu, kurš bija novietots tieši blakus Mūmammas ganībai pie ezera. Tur bērni jautri čaloja, no slīdkalniņa šļūca ezerā. Mūmammai pusdienalikā nenāca miegs un nebija ne prātā doma nosnausties. Viņa vēroja, kā priecājas bērni. Un gotiņai tik ļoti pašai sagribējās nobraukt pa slīdkalniņu! Viņa sagaidīja, kad bērni devās mājās...un apņēmīgi devās turp. Un nelīdzēja nekādi vārnas centieni iestāstīt, ka slīdkalniņš jau nav domāts govīm, bet bērniem... Mūmammai gan nācās ilgi saņemties uzrāpties pa kāpnītēm, jo viņai taču nav tā kā bērniem - tikai divas kājas, bet veselas četras! Viņa palūdza vārnai, lai palīdz uzrāpties, pastumjot... Protams, vārna pēc gotiņas stumšanas nokrita zemē bez spēka...toties Mūmamma bija tikusi augšā veiksmīgi! Atlika vienīga nobraukt lejā! Viņai bija bail, patiešām bail. Pa galvu šaudījās dažādas domas par to, cik tā šļūcamā rene ir šaura un pat par to, ka pēc kritiena ūdenī viņa taču būšot slapja! Vārna mudināja un mudināja Mūmammu, lai šļūc... un nošļūca ar! Tikai pēc kritiena ūdenī, kad visi prieki un smiekli bija norimuši, gotiņa saprata, ka ir sabojājusi slīdkalniņu. Viņa pārdzīvoja par to, kā tagad bērni pa to laidīsies lejā, ja slīdkalniņš ir pagalam salocījies. Vārna solījās izdomāt, kā to salabot, nogūlās zālē, aizvēra acis un prātoja, izdomādama veselu mehānismu slīdkalniņa labošanā... Tikmēr Mūmamma vienkārši ar pakaļkājām iespēra pa slīdkalniņu, un tas atkal bija tieši tāds, kāds bijis! Vārna bija ļoti vīlusies par to, ka viņa lauzījusi galvu tik ilgi, izdomājot sarežģītus mehānismus, bet - re, gotiņai atlika vien iespert, un kalniņš salabots! Vārna atvadījās un aizlidoja... Mūmamma saprata, ka slīdkalniņš tomēr ir domāts tikai bērniem, nevis govīm, un priecājās, ka rīt atkal nāks bērni, priecāsies, bet viņa - no ganībām to visu varēs vērot!
Mēs abas ar Elīnu iesakām grāmatiņu izlasīt ikvienam, kuram gribas kaut ko sirsnīgu, mīļu, nedaudz smieklīgu...

ceturtdiena, 2012. gada 27. decembris

Džordi Sjerra I Fabra "Kafka un ceļojošā lelle"

Šī grāmata šogad ir iekļauta lasīšanas veicināšanas programmā "Bērnu žūrija" sadaļā "Vecāku žūrija". Jāpiebilst, ka grāmata ir laba izvēle, ko piedāvāt lasīšanas veicināšanas programmas ekspertiem. Tā ir aizraujoša un viegli lasāma kā jauniešiem, tā pieaugušajiem.
Džordi Sjerra I Fabra ir ievērojams kataloniešu izcelsmes spāņu bērnu un jauniešu rakstnieks, kura veikumā ir vairāk nekā 400 darbi un kurš ir saņēmis vairāk nekā 70 literāras balvas. Autora grāmata "Kafka un ceļojošā lelle" atzīta par labāko 2007. gadā spāniski izdoto darbu.
Grāmatas saturu īsumā raksturo šis citāts no aizmugurējā vāka:
"Francs Kafka, pastaigājoties pa Štiglicas parku Berlīnē, satika meitenīti, kas pazaudējusi savu lelli. Lai nomierinātu mazo, rakstnieks izgudro neparastu stāstu par to, kā lelle devusies ceļojumā un sūta vēstules mazajai saimniecei. Kafka kļūst par leļļu pastnieku. Tajā naktī viņš uzraksta pirmo no daudzajām vēstulēm, kuras trīs nedēļu garumā nenoguris piegādā meitenei, vēstot par lelles dēkām dažādās pasaules malās. Meitenīte līdz ar vēstulēm ir pazudusi no Franca Kafkas dzīves, bet vēstījums par abu draudzību ir palicis. Šis ir stāsts par vienu no skaistākajiem 20. gadsimta literatūras noslēpumiem. "

Grāmata ir psiholoģiska - tajā caurvijas autora bērnu psiholoģijas pārzināšana. Lasītājs uz visu var raudzīties ar galvenā varoņa Franca Kafkas (viens no nozīmīgākajiem modernisma virziena rakstniekiem, dzimis1883. g., miris ar tuberkulozi 1924.g.) acīm. Visam pamatā patiešām ir reāls stāsts. Lai gan grāmatas autors mazo meitenīti nosaucis par Elsi, patiesībā viņas vārds nav zināms un arī vēstules, kuras Kafka viņai rakstīja trīs nedēļu garumā, neviens nav atradis un nav lasījis. Tādēļ autors vēstules ir sacerējis pats. Bet tas nebūt nemazina ticamību un teksta baudāmību.

Tikai bērnībā mēs ticam, ka lelle ir dzīva, mēs par to rūpējamies, domājam, ka viņa visu jūt, redz un pārdzīvo tāpat kā mēs. Un mums sāp, ja kaut kas ar mīļo lelli notiek - tāpat kā sāp, ja kaut kas notiek ar jebkuru mīļu cilvēku, vienalga, vai tā būtu mamma, māsa, draudzene vai kāds cits, kuram mūsu kā bērna dzīvē ir nozīmīga loma. Satiekot Elsi un uzzinot par viņas pārdzīvojumu, zaudējot savu mīļo lelli Brigitu, Kafka saprata, ka ir vienalga "vai lelle, vai brālis, asaras bija patiesākās un sāpīgākās, kādas viņš jebkad bija redzējis. Dziļāko sirdēstu un neizmērojamu skumju asaras." (13.lpp.) Un viņš aizsāka, iespējams, pašu lielāko savas dzīves izaicinājumu - izdomāja stāstu par to, ka Brigita nekur nav pazudusi, bet ceļo, un mazajai Elsi raksta vēstules no dažādām pasaules malām, stāstot par to, cik viņai labi klājas, lai tikai meitenītei nesāpētu sirds par zaudējumu. Šādā veidā Kafkam patiešām izdevās novērst Elsi neizmērojamās skumjas par zaudējumu. Viņa ticēja Kafkam - savam labajam leļļu pastniekam, draugam, tieši tāpēc "par visu vairāk šajā pasaulē ir vajadzīgi pieauguši leļļu pastnieki, kas saņem tādas vēstules, kādas, šķiet, vien trakais var dabūt gatavas". (99.lpp.)
 Man ļoti patika šī grāmata, un noteikti iesaku to izlasīt, nu kaut vai tāpēc, ka mēs katrs reiz esam bijuši bērni un esam jutušies līdzīgi mazajai Elsi.

Vēl par šo grāmatu:
http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/bez-sapniem-esam-apmaldijusies-regi-13921020