Mums ar Elīnu ļoti, ļoti patika "Mūmamma un slīdkalniņš"!

Kopš esmu sākusi strādāt bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā un kopš Elīna pāris reizes ir paviesojusies manā darbiņā, konstatējusi, ka viņai šeit ļoti, ļoti patīk, jo ir daudz interesantu grāmatiņu, regulāri ņemam kaut ko palasīt arī uz mājām. Un viena no jaukākajām un interesantākajām grāmatiņām, ko abas kopā esam izlasījušas, ir J. Vīslanderes (teksts) un S. Nūrdkvista (ilustrācijas) "Mūmamma un slīdkalniņš". Šiem autoriem ir iepriekš iznākusi arī grāmatiņa "Mūmammas pavasara tīrīšana", kuru noteikti arī izlasīsim!
Grāmatiņa ir ļoti sirsnīga un tajā ir daudz tikpat sirsnīga humora. Stāsts ir par gotiņu vārdā Mūmamma un vārnu, kura kopā ar Mūmammu piekrita piedalīties Mūmammas trakulīgajā piedzīvojumā - nošļūkt pa bērnu slīdkalniņu, kurš bija novietots tieši blakus Mūmammas ganībai pie ezera. Tur bērni jautri čaloja, no slīdkalniņa šļūca ezerā. Mūmammai pusdienalikā nenāca miegs un nebija ne prātā doma nosnausties. Viņa vēroja, kā priecājas bērni. Un gotiņai tik ļoti pašai sagribējās nobraukt pa slīdkalniņu! Viņa sagaidīja, kad bērni devās mājās...un apņēmīgi devās turp. Un nelīdzēja nekādi vārnas centieni iestāstīt, ka slīdkalniņš jau nav domāts govīm, bet bērniem... Mūmammai gan nācās ilgi saņemties uzrāpties pa kāpnītēm, jo viņai taču nav tā kā bērniem - tikai divas kājas, bet veselas četras! Viņa palūdza vārnai, lai palīdz uzrāpties, pastumjot... Protams, vārna pēc gotiņas stumšanas nokrita zemē bez spēka...toties Mūmamma bija tikusi augšā veiksmīgi! Atlika vienīga nobraukt lejā! Viņai bija bail, patiešām bail. Pa galvu šaudījās dažādas domas par to, cik tā šļūcamā rene ir šaura un pat par to, ka pēc kritiena ūdenī viņa taču būšot slapja! Vārna mudināja un mudināja Mūmammu, lai šļūc... un nošļūca ar! Tikai pēc kritiena ūdenī, kad visi prieki un smiekli bija norimuši, gotiņa saprata, ka ir sabojājusi slīdkalniņu. Viņa pārdzīvoja par to, kā tagad bērni pa to laidīsies lejā, ja slīdkalniņš ir pagalam salocījies. Vārna solījās izdomāt, kā to salabot, nogūlās zālē, aizvēra acis un prātoja, izdomādama veselu mehānismu slīdkalniņa labošanā... Tikmēr Mūmamma vienkārši ar pakaļkājām iespēra pa slīdkalniņu, un tas atkal bija tieši tāds, kāds bijis! Vārna bija ļoti vīlusies par to, ka viņa lauzījusi galvu tik ilgi, izdomājot sarežģītus mehānismus, bet - re, gotiņai atlika vien iespert, un kalniņš salabots! Vārna atvadījās un aizlidoja... Mūmamma saprata, ka slīdkalniņš tomēr ir domāts tikai bērniem, nevis govīm, un priecājās, ka rīt atkal nāks bērni, priecāsies, bet viņa - no ganībām to visu varēs vērot!
Mēs abas ar Elīnu iesakām grāmatiņu izlasīt ikvienam, kuram gribas kaut ko sirsnīgu, mīļu, nedaudz smieklīgu...

---