Auduma puķe. Kā es to veidoju?

Reizi pa reizei man uznāk vēlme paniekoties ar audumu, ne tikai kaut ko šujot, bet pavisam vienkārši - radot no tā auduma puķes, kuras pēc tam var piespraust pie apģērba, tādā veidā padarot krāšņāku gan savu, gan citu apģērbu un garastāvokli! Šāda puķe var atsvaidzināt sen apnikušas un necilas kleitas, jakas, topiņus un žaketes.

Es auduma ziedu izgatavošanai parasti izmantoju tilla vai organzas audumu.
Vēl šajā procesā nepieciešama svece, iepriekš no papīra izgriezti dažādu lielumu apļi, šķēres, adata ar diegu, dažādas pērlītes un furnitūra puķes piespraušanai pie apģērba (der arī drošības adata, taču labāk izskatās un ir ērtāk piespraust tad, ja piešuj speciālu audumu veikalos nopērkamu un pie puķes piešujamu "piespraudi").

Lūk, šāda ir auduma puķes pagatavošanas gaita attēlos:

 Ņemam audumu...

 Liekam uz auduma, kurš salocīts vairākās kārtās, papīra apļus un izgriežam...

 Kad audums ir sagriezts pietiekamā daudzumā un dažādu diametru apļos, katra apļa maliņu apdedzinām ar sveces liesmu. Sākumā apdedzināšanas process ir sarežģītāks, jo, turot pārāk ilgi pie liesmas, audums var izkust pārāk ātri, līdz ar to veidojas "robi" un melnas maliņas. Auduma aplis jāvelk gar liesmiņu diezgan ātri un plūstoši, lai sanāk vienmērīgi.

Kad visi apļi pret iziršanu  ir apstrādāti ar sveces liesmu , veidojam kompozīciju (veidi ir dažādi - var likt apļus citu uz cita pēc lielumua, var salocīt, var kombinēt dažādu krāsu apļus...). šī laikam ir viena no radošākajām puķes tapšanas daļām.

Lai akcentētu un aizpildītu zieda vidu, tajā var iešūt pērlītes.

Vēl pāris darinājumi:

Dekoratīvais spilvens. Tapšanas gaita.

Rokdarbos man patīk daudzveidība. Ir rokdarbnieces, kuras "specializējas" uz kādu konkrētu rokdarbu veidu un pat uz kādu konkrētu lietu radīšanu. Es labprāt gan adu, gan šuju, gan tamborēju, gan pērļoju... Un reizēm vienā darbiņā apvienoju vairākas tehnikas/prasmes.
Šoreiz apvienoju šūšanas prasmi ar tamborēšanu, radot dekoratīvo spilvenu.

Vispirms satamborēju daudz motīvu no divu krāsu dzijas. Tos savienoju kopā sašujot.

Pēc tam sašūtos motīvus izvietoju uz iepriekš ar brūnu audumu apšūta spilvena (spilvens tika iegādāts pavisam necils - baltā krāsā, šādi spilveni tieši šim nolūkam arī paredzēti un tos var iegādāties audumu veikalos).

Kopā satamborētos motīvus piešuj pie spilvena sānos. Patiesībā - īstais vārds šādai piešūšanai varētu būt arī - piediegšana, jo tiešām katrs motīvs pie spilvena tika piediegts, taču piediegts tā, lai tas tur arī labi turētos. Un beigu beigās man sanāca šāds galarezultāts:

Spilventiņš tika radīts dāvanai. Dāvana nebija pilnīga, jo man vēl ir jārada tieši tāds pats otrs - lai ir pavisam skaisti!