Džordi Sjerra I Fabra ir ievērojams kataloniešu izcelsmes spāņu bērnu un jauniešu rakstnieks, kura veikumā ir vairāk nekā 400 darbi un kurš ir saņēmis vairāk nekā 70 literāras balvas. Autora grāmata "Kafka un ceļojošā lelle" atzīta par labāko 2007. gadā spāniski izdoto darbu.
Grāmatas saturu īsumā raksturo šis citāts no aizmugurējā vāka:
"Francs Kafka, pastaigājoties pa Štiglicas parku Berlīnē, satika meitenīti, kas pazaudējusi savu lelli. Lai nomierinātu mazo, rakstnieks izgudro neparastu stāstu par to, kā lelle devusies ceļojumā un sūta vēstules mazajai saimniecei. Kafka kļūst par leļļu pastnieku. Tajā naktī viņš uzraksta pirmo no daudzajām vēstulēm, kuras trīs nedēļu garumā nenoguris piegādā meitenei, vēstot par lelles dēkām dažādās pasaules malās. Meitenīte līdz ar vēstulēm ir pazudusi no Franca Kafkas dzīves, bet vēstījums par abu draudzību ir palicis. Šis ir stāsts par vienu no skaistākajiem 20. gadsimta literatūras noslēpumiem. "
Grāmata ir psiholoģiska - tajā caurvijas autora bērnu psiholoģijas pārzināšana. Lasītājs uz visu var raudzīties ar galvenā varoņa Franca Kafkas (viens no nozīmīgākajiem modernisma virziena rakstniekiem, dzimis1883. g., miris ar tuberkulozi 1924.g.) acīm. Visam pamatā patiešām ir reāls stāsts. Lai gan grāmatas autors mazo meitenīti nosaucis par Elsi, patiesībā viņas vārds nav zināms un arī vēstules, kuras Kafka viņai rakstīja trīs nedēļu garumā, neviens nav atradis un nav lasījis. Tādēļ autors vēstules ir sacerējis pats. Bet tas nebūt nemazina ticamību un teksta baudāmību.
Tikai bērnībā mēs ticam, ka lelle ir dzīva, mēs par to rūpējamies, domājam, ka viņa visu jūt, redz un pārdzīvo tāpat kā mēs. Un mums sāp, ja kaut kas ar mīļo lelli notiek - tāpat kā sāp, ja kaut kas notiek ar jebkuru mīļu cilvēku, vienalga, vai tā būtu mamma, māsa, draudzene vai kāds cits, kuram mūsu kā bērna dzīvē ir nozīmīga loma. Satiekot Elsi un uzzinot par viņas pārdzīvojumu, zaudējot savu mīļo lelli Brigitu, Kafka saprata, ka ir vienalga "vai lelle, vai brālis, asaras bija patiesākās un sāpīgākās, kādas viņš jebkad bija redzējis. Dziļāko sirdēstu un neizmērojamu skumju asaras." (13.lpp.) Un viņš aizsāka, iespējams, pašu lielāko savas dzīves izaicinājumu - izdomāja stāstu par to, ka Brigita nekur nav pazudusi, bet ceļo, un mazajai Elsi raksta vēstules no dažādām pasaules malām, stāstot par to, cik viņai labi klājas, lai tikai meitenītei nesāpētu sirds par zaudējumu. Šādā veidā Kafkam patiešām izdevās novērst Elsi neizmērojamās skumjas par zaudējumu. Viņa ticēja Kafkam - savam labajam leļļu pastniekam, draugam, tieši tāpēc "par visu vairāk šajā pasaulē ir vajadzīgi pieauguši leļļu pastnieki, kas saņem tādas vēstules, kādas, šķiet, vien trakais var dabūt gatavas". (99.lpp.)
Man ļoti patika šī grāmata, un noteikti iesaku to izlasīt, nu kaut vai tāpēc, ka mēs katrs reiz esam bijuši bērni un esam jutušies līdzīgi mazajai Elsi.
Vēl par šo grāmatu:
http://www.diena.lv/sodien-laikraksta/bez-sapniem-esam-apmaldijusies-regi-13921020
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru