Biju pamanījusi, ka ir atšķirības tajā, kā par dažādām lietām runā un
dažādās situācijās rīkojas vīrieši un sievietes, taču nekad nebiju tajā
iedziļinājusies un painteresējusies, kas nosaka šīs atšķirības. Izrādās -
atškirīgi funkcionē mūsu smadzenes. Grāmatas autori, balstoties uz
dažādiem smadzeņu darbības pētījumiem, secinājuši, ka sieviešu smadzenes
ir piemērotas daudzvirzienu darbībai, bet vīrieši var koncentrēties
tikai kādai vienai darbībai. Viņas reizē var gan runāt, gan darīt pat
vairākas darbības. Sievietēm runas procesā aktivizējas lielāka daļa
smadzeņu, līdz ar to var izskaidrot, kāpēc sievietes tik daudz runā.
Turklāt - sievietēm piemīt tendence runāt daudz un “iepīt” lietas
būtību, kodolu kontekstā, kuru vīrietim, kurš radis runāt tieši “par
lietu”, grūti uztvert. Bieži vien sieviete grib vakarā pēc darba dienas
ar vīrieti pārrunāt par dienas notikumiem, problēmām, kas radušās, taču
vīrietis tieši otrādi - norobežoties no runām par darbu un problēmām. Ar
to var izskaidrot, kāpēc stiprā dzimuma pārstāvji tik daudz laika
pavada pie televizora ekrāna vai pie datora. Un to, ka sieviete par
problēmām runā (tāpat vien), vīrietis uztver kā nepieciešamību pēc viņa
padoma un palīdzības, nevis kā vienkāršu papļāpāšanu. Tieši tādēļ
sievietes bieži vien savā starpā pļāpā vienkārši “tāpat vien” un zina
viena par otras problēmam un pārdzīvojumiem, bet vīrieši - sanāk kopā,
iedzer kādu aliņu, parunā par kaut ko, kas neskar viņu problēmas, kopā
paspēlē, piemēram, biljardu un jūtas labi, jo nav jādomā par problēmām.
Viņi tā atbrīvojas no stresa.Grāmatā atradu izskaidrojumu arī tam, kāpēc sievietēm, tik ļoti patīk iepirkties, bet vīriešus tas tracina. Sievietes, klīstot stundām ilgi pa veikaliem, atbrīvojas no stresa, taču vīriešiem iepirkšanās stresu rada. Grāmatas autori apgalvo, ka visām atškirībām pirmsākumi meklējami jau laikmetā, kad vīrieši gāja medībās, bet sievietes audzināja bērnus un visas kopā netālu no mājām klīda stundām ilgi, vācot pārtiku. Senajām sievietēm, tāpat kā mūsdienu daiļā dzimuma pārstāvēm lielveikalos, bieži vien nebija konkrēta mērķa un laika limita, viņas varēja pavadīt visu dienu, klīzdamas un sarunādamās par dažādām tēmām. Savukārt senajiem vīriešiem bija konkrēts mērķis - nomedīt dzīvnieku, un pļāpāšana tam būtu tikai traucēklis, kas varētu aizbaidīt medījumu. Tieši tādēļ mūsdienu vīrietis var iepirkties pat dažu minūšu laikā.
Runājot vēl par sieviešu un vīriešu iepirkšanās atškirībām, jāatzīmē, ka senajam vīrietim- medniekam pārnākšana mājās bez medījuma nozīmēja izgāšanos. Tāpēc arī mūsdienu vīrietis, kad aizmirst, ko viņam sieviete lūgusi nopirkt, var no veikala pārnest mājās pavisam kaut ko citu, nevis pārnākt tukšām rokām.
Analizējot grāmatas nosaukumu “Kāpēc vīrieši melo un sievietes raud”, nonācu pie secinājuma, ka īsta pamatojuma tam, ka vīrieši melo vairāk, nav. Melo visi. Tikai atškirība ir tā, ka sievietes melo, lai liktu citiem justies labāk, bet vīrieši - lai paši izskatītos labāki. Piemēram, sieviete kādam var samelot, ka viņam piestāv konkrētais tērps, lai gan patiesībā domā, kas tas izskatās pretīgi, tikai tāpēc, lai neaizvainotu otru cilvēku. Vīrieši melo, lai sevi padarītu labāku, izceltu, paspilgtinātu kaut ko sevī. Taču pat ļoti pamatots ir apgalvojums, ka sievietes raud. Un izrādās - mēs, sievietes, raudam (ne vienmēr, bet bieži) tāpēc, lai emocionāli šantažētu. Te var vilkt paralēles ar mazu bērnu, kurš raud, lai panāktu to, ko vēlas. Vīrieši pasaka tieši, ko viņi vēlas, bet sievietes ķeras pie emocionālās šantāžas raudot, jo sievietes asaras lielāko daļu vīriešu neatstāj vienaldzīgus. Izrādās, sievietes šo faktu visai labi izmanto! (Arī neapzināti.)
Kāpēc vīriešiem tik ļoti patīk sports?
Un arī uz šo jautājumu var atbildēt, atskatoties senā pagātnē, kad vīrieši gāja medībās. Viņi skrēja, dzinās pakaļ medījumam, pielavījās, notēmēja, lai precīzi trāpītu medījumam un to nogalinātu. Ar laiku izzuda nepieciešamība iet medībās, jo mainījās pārtikas iegūsanas veidi (attīstījās lauksaimniecības tehnika, mājās tika audzēti dzīvnieki gan gaļas ieguvei, gan citu produktu nodrošināšanai, un mūsdienās - radās iespēja visu gatavu iegādāties lielveikalā). Tāpēc laikā no 1800. līdz 1900. gadam vīrieši izgudroja visus modernos sporta spēļu veidus, lai aizstātu zudušo nepieciešamību medīt (koncentrēties, pielavīties, notēmēt un precīzi trāpīt mērķī).
Mans secinājums: nav vīrieši sliktāki vai labāki par sievietēm vai sievietes labākas vai sliktākas par vīriešiem. Gluži vienkārši mēs esam dažādi lietu uztverē un rīcībā atšķirīgās smadzeņu darbības dēļ. Un būtu mazāk nesaprašanās vīriešu un sieviešu attiecībās, ja mēs respektētu viens otru un saprastu, ka tas ir dabiski - būt atškirīgiem.
